III LOA festivāls pieskandina Vidzemi
Jau trešo gadu Latvijas Orķestru asociācija (LOA) rīkoja festivālu pulcinot kopā jauniešu un amatieru simfoniskos un kamerorķestrus no visas Latvijas. Festivāla veiksmīgo ieceri un īstenojumu apliecina ar katru gadu pieaugošais dalībnieku skaits, kas šoreiz bija sasniedzis ap 700 dalībnieku no 22 orķestriem. Šajā gadā festivāls norisinājās 10. – 11. novembrī Vidzemē, sniedzot brīnišķīgu iespēja šī reģiona iedzīvotājiem baudīt plašu, daudzveidīgu simfoniskās mūzikas klāstu. Piektdien, 10. novembrī koncerti paralēli norisinājās teju visās lielākajās Vidzemes pilsētās – Madonā, Limbažos, Cesvainē, Ērgļos, Vecpiebalgā un Rūjienā dodot iespēju vietējiem iedzīvotājiem apmeklēt augsta līmeņa simfoniskās mūzikas koncertus. Orķestru apvienošana lielākos – apvienotos sastāvos: divi, trīs vai pat četri orķestri kopā, spēja radīt ļoti iespaidīgu, spēcīgu skanējumu, ko prata novērtēt arī kultūras namu klausītāji, sniedzot ļoti pozitīvas un gandarītas atsauksmes.
Festivāla centrālais un vienlaikus noslēguma koncerts norisinājās sestdien, 11. novembrī Vidzemes koncertzālē Cēsis. Tajā piedalījās pilnīgi visi festivāla dalībnieki spēlējot sešos lielos apvienotos orķestros. LOA konceptuāli bija nolēmusi festivāla noslēguma koncerta programmu veidot balstot uz latviešu komponistu mūzikas. Koncerta programma bija gan žanriski, gan stilistiski daudzveidīga – sākot ar latviešu mūzikas klasiķiem līdz pat mūsdienu komponistu darbiem. Koncertu atklāja apvienotais orķestris, kurā kopā muzicēja Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas stīgu orķestris (Andris Riekstiņš), Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas simfoniskais orķestris (Mārtiņš Bergs), Krimuldas un Limbažu jauniešu simfoniskais orķestris (Aivars Bunķis) un Priekules Mūzikas un mākslas skolas kamerorķestris (M. Bergs). Virsdiriģenta M. Berga vadībā atraktīvi un enerģiski izskanēja A. Riekstiņa Burtnieka polka, kā arī Imanta Kalniņa Velna deja no mūzikas kinofilmai Sprīdītis, saņemot skaļus aplausus. Savukārt lirisko kontrastu vidū veidoja Valda Breģa Notturno jeb Noktirne. Ar retāk dzirdētiem latviešu komponistu darbiem izcēlās virsdiriģenta Pētera Plūmes vadībā apvienoti trīs, viņa paša vadītie orķestri – Ķekavas novada jauniešu simfoniskais orķestris, Mārupes Mūzikas un mākslas skolas kamerorķestris un Siguldas Jauniešu kamerorķestris. Stingrā, noteiktā raksturā izskanēja populārais Andreja Jurjāna Jandāls no svītas Latvju dejas. Retāk atskaņotā Jāņa Ivanova koncerta vijolei ar orķestri otrajā daļā dziedošu un dvēselisku solo demonstrēja Marta Aurēlija Rando. Tāpat klausītājiem kā pārsteigums bija Ādolfa Skultes Habanera no baleta Negaiss pavasarī, kur bija dzirdams atraisīts, krāsains orķestra skanējums. Šķiet skaitliski vērienīgākais orķestris (ar 10 flautām, 11 klarnetēm utt.) bija pirmās daļas izskaņā. Guntara Bernāta virsvadībā bija apvienoti četri orķestri: viņa paša diriģētais kamerorķestris Gaudeamus Orchestra, Juglas Mūzikas skolas simfoniskais orķestris (Mārcis Miķelsons), Rīgas 10. vidusskolas estrādes simfoniskais orķestris (Aleksejs Verbickis) un Baldones un Vecumnieku novadu jauniešu simfoniskais orķestris Draugi (Solvita Loka, Aigars Dziļums). Orķestra programmā bija mūzika no kinofilmām – Dancis pa trim, Ceplis un Pie bagātās kundzes, kur mūziku rakstījuši Mārtiņš Brauns un Marģeris Zariņš. Tomēr visveiksmīgākais orķestra sniegumā bija Elgas Īgenbergas Valsis, kas izskanēja ar vieglumu un eleganci.
Koncerta otrajā daļā uzstājās apvienotais orķestris, kurā spēlēja Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolas simfoniskais orķestris (Boļeslavs Voļaks), Ādažu Mākslas un mūzikas skolas kamerorķestris (Vita Zemture) un Ziemeļkurzemes kamerorķestris (Indra Sproģe). Virsdiriģenta B. Voļaka vadībā dziedoši un graciozi izskanēja J. Ivanova Menuets no 20. simfonijas. Ļoti pārliecinošu sniegumu Jēkaba Mediņa Romancē klarnetei ar orķestri rādīja Kristīne Kiete. Savas programmas izskaņā apvienotais orķestris bija iekļāvis krievu komponista Dmitrija Šostakoviča Muzikālās ilustrācijas no kinofilmas Dundurs, kur solo atskaņoja Olga Miņina un Elvis Vizulis. Ar kolorītu programmu sevi pieteica apvienotais orķestris: kamerorķestris Daugavpils Sinfonietta (Aivars Broks), Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas simfoniskais orķestris (Laura Staša) un Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas simfoniskais orķestris (Jēkabs Jančevskis). Virsdiriģenta A. Broka vadībā himniski izskanēja J. Ivanova Vokalīzes Jūsma aranžējums un ar spēcīgu, efektīgu skanējumu izcēlās A. Broka kompozīcija Vasara no cikla Gadalaiki, izraisot skaļas klausītāju ovācijas. Savukārt izteiksmīgās un sulīgi piesātinātās krāsās izskanēja L. Stašas diriģētā Jutas Bērziņas Mirjamas dziesma, kur brīnišķīgus solo sniedza Taīse Ticiana Geitus-Eitvina, Arta Auziņa un Emīlija Silabriede. Savukārt klasiskās vērtībās balstīta programma bija apvienotajam orķestrim, kurā kopā muzicēja Jūrmalas Mūzikas vidusskolas stīgu orķestris (Dzintra Pelēķe), Rīgas 6. vidusskolas simfoniskais orķestris (Haralds Bārzdiņš), Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas kamerorķestris Armonico (Normunds Dreģis) un Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas kamerorķestris (Andris Gailis). Enerģiski un precīzi izskanēja Romualda Kalsona Allegro daļa no cikla Kāzu dziesmas, kam kā liriskais kontrasts sekoja retāk atskaņotā Jāzepa Vītola Mazā svīta op. 29a. Koncerts izskanēja ar latviešu klasiskās mūzikas pērli – brīnišķīgo Jāzepa Mediņa Āriju. Apvienoto orķestri diriģēja Haralds Bārzdiņš un festivāla mākslinieciskais vadītājs Normunds Dreģis.
Jāteic, ka organizatoriem bija izdevies nodrošināt ļoti raitu koncerta norisi neskatoties uz lielo dalībnieku skaitu. Turklāt koncerta režisors Jānis Siliņš bija atradis labu risinājumu kā aizpildīt orķestru nomaiņu (noiešanas-uziešanas) pauzes, to laikā atskaņojot video materiālus, kuros dažādas personas, tajā skaitā festivāla organizatori un diriģenti, iepazīstināja ar sevi un pastāstīja par orķestriem un repertuāru. Interesanti bija muzikoloģes Lienes Jakovļevas, komponistes J. Bērziņas, diriģenta N. Dreģa u.c. personu stāstījumi. Šo ideju noteikti ir vērts saglabāt arī nākamajos festivāla koncertos, iespējams nedaudz koriģējot video materiālu garumu un saturisko aizpildījumu. Kopumā jādomā, ka III LOA festivāls deva tā dalībniekiem pozitīvas emocijas un kopā muzicēšanas prieku, kas brīžam bija ļoti labi vērojams atraisītā muzicēšanā un dzīvīgā attieksmē pret skaņdarbu. Turklāt daudzie paldies, uzslavas un pozitīvie vārdi no Vidzemes klausītājiem, pirmkārt, apliecina, ka šie koncerti ir sagādājuši cilvēkiem prieku un, otrkārt, liek domāt, ka šis festivāls savā attīstībā virzās pa pareizo ceļu.
Muzikoloģe Auriga Jermaka
Laikraksts Izglītība un Kultūra 07.12.2017.